1967 g. vasarā digeri šķīrās no sava pēdējā īpašuma - sava vārda. Turpmāk viņi sevi dēvēja par Brīvās pilsētas kolektīvu. Pēdējais viņu kā digeru rīkotais pasākums bija hipiju bēres 1967. g. 6. oktobrī. Šajā laikā vārda digeri lietošana jau bija pārlieku plaši izplatījusies, tās sevi dēvēja visdažādākie plaukstošās kontrkultūras nozarojumi.

Digeri pa to laiku paplašīnāju savu vīziju no "brīvās ielas" ietvariem līdz "Brīvās pilsētas"mērogiem, kas sevī ietvēra ne tikai Heitešberiju, bet arī daudzas citas Sanfrancisko piepilsētas. Digeri kā jau dzīves aktieri vēlējās redzēt savu ideju piepildījumu plašākā kontekstā. Brīvās pilsētas konvencija, Dzejas lasījumi uz pilsētas mērijas kāpnēm, pavasara un vasaras saulgriežu sagaidīšana - tie ir daži no pasākumu cikla, kas tika iecerēti kopējās enerģijas saliedēšanai un tālāk virzīšanai.

MAMUDISMS - vietēja rakstura hedoniskais kults, izplatīts vietējo neformāļu vidū Krievijas centra pilsētās (Maskava, Pēterburga) un Ukrainas centrālajos apgabalos. Radies 20.gs. 80-to gadu otrajā pusē Pēterburgas (ā»eņingradas) hipiju aprindās un vēlāk nodots sekotājiem Dņepropetrovskā, apvienojot tipisku zāles inspirētu gvelšanu, pret totalitārismu vērstu ņirgu, kā arī pretreakciju uz sabiedrības pieaugošo reliģiozitāti, izplatoties tādiem kultiem kā krišnaītisms un Baltā brālība. M. izcelsme ir unikāla, jo tas, atšķirībā no citām subkultūrām, nav aizņemts no Rietumiem, bet gan radies tieši postpadomju plašumos (vienīgais M. analogs šajā aspektā ir miķku kustība, kurai arī kājas aug Pēterburgā).

M. centrālā figūra ir Fr[э]nks Mamuda (tieši šādā rakstībā, [э] ir Mamudas saīsinātais vārds, M. centrālais simbols, līdzīgi kā krusts kristietībā) - pēc kanoniskās definīcijas, "pārpasaulīga personība, uz Kaņepju Dūmu Mākoņa sēdoša, virs Absolūtā Alus Ezera iekārusies."