Ka saglabat sevi saja laika kura mes dzivojam-sis jautajums nodarbina ne mazums lauzu pratus..Katrs to redz no savadaka skatupunkta-katrs ka individualitate,esot tur kkur..Tomer vairak vai mazak merkis ir vienads-iegut celu kuru varetu pilntiesigi saukt par savejo,bez lietam kas duras acis ik uz sola,bez robezam kuras dzivojot iekarta ieksa esam iemacijusies godat un cienit.Elpot,elpot...Vairak vai mazak,mes visi galu gala no kautka esam atkarigi.Dzivot un partikt no mirkliem,lipinat tos kopa..iekampt gaisu pirms atkal laisties leja,,un tad atkal augsa...
Sadas domas mani noved pie sakamaa-lai kautko radikali mainitu ir radikali jamainas pasam.Nav sliktu vai nepareizu lietu,ir tikai cilveciskas bailes pazaudet visu kas mums jau pieder,sauboties par to ko mes iegustam preti.Daba nemil tuksumu,un ja tads veidojas, tas tulit tiek ar kautko aizpildits..
Tapec velos uzzinat citu domas un pie reizes izkliedet savas pedejas bazas.....
Vasaras nosleguma,kad visi citi tuntulesies lenitem uz ziemas gulu,esmu iecerejis realizet kadu savu sapni--sakravat savu staffu,neko lieku,un vienkarsi doties pasaule kur acis rada.Bez marsuta, bez elektroniskam iericem, bez naudas, bez konkretam vietam kur naksnot, bez noteikta laika limita kura muzdien vajag ieklauties[ja ari tas prasis visu muzu], bet kas pats labakais--ar atvertu pratu visam kas apkart..
Gruti ta apzimogot visu kas daras ieksa ,bet tie tadi visparigakie punkti..
Interese viedokli, un kas zina- reizem ari kompanija nenak par launu