Karte un benzīntanki tajā

Ko ņemt līdz

Uzraksts

Grūti pateikt, vajag vai nevajag uzrakstu, pati nekad ar uzrakstu neesmu stāvējusi, tur vajag lielu pacietību, lai sagaidītu tieši šo braucēju, pieredze rāda - ar vai bez uzraksta - ja būs īstais šoferis apstāsies tāpat, principā kopējo stopēšanas ātrumu tas nemaina. Uzraksts tomēr daļēji izslēdz nejaušības iespēju.

Šoferi un piesardzība

Bieži ir šoferi, kuri zina visu labāk par jums un grib jūs aizvest pa taisnāko ceļu, tad nevajag to izlemt zibenīgi, bet labāk apstāties kur ceļa malā vai kādā benzīntankā un uzmanīgi paskatīties. Polijā šoferis labu gribēdams, vakara krēslā noveda mūs no lielā ceļa un ieveda tādā, pa kuru staigāja visādi mājdzīvnieki. Beidzās jau viss labi, pēc pusstundas paņēma un aizveda atpakaļ uz lielā ceļa, bet tas ir risks.

Pa Eiropu viemēr esmu stopējusi tikai kopā ar puisi, bet vienalga ir daži piedzīvojumi, tādēļ labāk ja šoferis jums jautā vai esiet draugi, labāk teikt, ka esat kas vairāk, karstasinīgos dienvidu vīriešus var atbaidīt sakot, ka precējušies, vai taisāties precēties. Bieži vien vienkārši girlfrend vai boyfrend nozīmi viņi var saprast tā, ka esat tikai vienkārši draugi un mēģināt meitenei "piesieties".

Tomēr nedomāju, ka vienai meitenei tas būtu ļoti bīstami, vienīgi, tad braucot ar tālbraucēju, labāk tomēr vakarā izkāpt. Parasti šoferi uz vakaru kļūst īgni, nerunīgi un griboši un gandrīz visi piedāvās meitenei gulēt ar viņu mašīnā.

Benzīntanki un maksas punkti

Benzīntankos ir ļoti vienkārši stāvēt un stopēt. Es pati neesmu nekad gājusi klāt un jautājusi vai šoferis nevarētu paņemt, bet stāvējusi pie benzīntanka izbrauktuves iespējami labākā vietā, kur mašīnas var redzēt un apstāties. Bet tas atkarīgs no katra paša, var arī iet klāt un prasīt.

Stopēt var arī uz autostrādēm vai to uzbrauktuvēm pie tā sauktajiem check pointiem (maksāšanas punktiem), bet tas ne vienmēr ir labākais variants. Ja maksas punkts ir liels, tad jums klāt var piebraukt tikai malējie braucēji, ja mazs, tad nav slikti. Bet benzīntankos vienalga ir omulīgāk.

Cik ilgi parasti jāstāv

Reiz braucot ar stopiem mājās no Eiropas, mūs paņēma divi lietuvieši, kuri paši arī bija stopētāji, tikai šoreiz ar mašīnu. Meitene toreiz teica tā: "Stāvējām mēs tajā benzīntankā kādas 8 stundas un neviens mūs neņēma. Tomēr mēs par to ļoti neuztraucāmies, jo sapratām - dzīvot taču te nepaliksim!".

Tā ir vislabākā doma ar kuru sevi mierināt brīdi, kad neviens neņem. Parasti gan tik ilgi nav jāstāv. Varbūt mums ir laimējies, bet parasti esam stāvējuši no minūtes līdz 45 minūtēm. Protams, viss atkarīgs no vietas un apstākļiem. Gadās arī tā, ka šoferi paši piebrauc klāt un piedāvājas aizvest. Parasti tie nav viss kādi maniaki, bet cilvēki, kuri dienu no dienas braukā pa ceļiem darba darīšanās un viņiem ir garlaicīgi.

Vissliktākā stopēšanas pieredze - nedēļas nogales vasaras brīvdienās Eiropā. Parasti viņiem vasaras brīvdienas ir augustā. Darba dienās tas neko neskādē , bet brīvdienās gan. Tad var stāvēt stundām un skatīties uz dažādām mašīnām, kuras brauc garām un šoferi žēli plāta rokas. Tās ir piekrautas ar bērniem, suņiem, divriteņiem un vēl visādām grabažām. Viņi jau labprāt jūs paņemtu, bet vietas nav.

Ja noved no autostrādes

Tas ir - šoferis izrādās brauc tikai līdz nākamajam ciemam vai pilsētai, bet tā gribas tikt uz priekšu... braukt jau var, arī paši esam braukuši, bet pēc tam ir jātiek atpakaļ uz lielceļa. Francijā tas nebija sarežģīti, bija samērā labas uzbrauktuves, uz tām var stopēt. Par citām valstīm tik labi nezinu, bet vissliktāk ir pie lielajām pilsētā, uzbrauktuves ir milzīgas. Itālijā autostrādes nožogojumi sākas jau pilsētās. Savukārt mazajās pilsētās var gadīties ļoti maz braucēji, kas dodas uz autostrādi.. Nu bet agrāk vai vēlāk jau kāds paņems.

Vienmēr var braukt arī pa mazajiem ceļiem, kas parasti iet paralēli autostrādei (Francijā) un lielākā daļa vietējo iedzīvotāju brauc tieši pa tiem, jo tie ir bezmaksas. Ja nav vēlmes pārvietoties ātri un gribas iepazīties ar vietējiem iedzīvotājiem, tas ir labākais variants. Francūži pie tam parasti mēdz uzcienāt, un ir ļoti laipni.

Dzīve benzīntankā

Benzīntankos parasti var ļoti labi pavadīt nakti, Francijā benzīntanki ir milzīgi kā parki, tur mēs telti cēlām īpaši neslēpjoties, bet arī īpaši nezīmējoties. Vācijā gan - labāk krūmos. Tad no rīta var iet uz tanku iedzert kafiju un atkal doties tālāk ceļā. Protams, pārtiku benzīntankos pirkt ir dārgi, bet šo to jau var. Duša maksā apmēram 2 -3 eiro. Tualetes Francijā, Spānijā un Itālijā ir par brīvu, Vācijā un Beļģijā parasti pie durvīm uzglūn tante, kura grib naudiņu un reizēm bez naudiņas iekšā nelaiž - apmēram 0.50 eiro.

Kur palikt, izņemot benzīntankus

Ar knaģiem un plēvi apspraudīta telts

Vislabāk ja var pamainīt vietas - labi, ja ir kādi paziņas pie kuriem var palikt, dažas naktis kempingā un dažas pat tāpat kaut kur pilsētā.

Kempingu vidējā cena 2 cilvēkiem Eiropā ir no 15-20 eiro par nakti, atkarībā no sezonas, nav jau nemaz tik lēti. Viens no iespējamajiem naudas taupīšanas veidiem - ja vakarā iebraucat pilsētā, kur var atrast vietu, kur pagulēt tāpat, kādu pleķi, kur netraucēti uzcelt telti, tad labāk gulēt tāpat, tumsā neviens neredzēs un no rīta var doties uz kempingu, tur nomazgāties utt. Nav jēga iebraucot jau tumsā vēl doties uz kempingu un maksāt par gulēšanu  20 eiro.

Savukārt braucot cauri Polijai, ja ir galīgi apriebies gulēt teltī, par 10 eiro uz diviem jau var dabūt istabu ar koplietošanas labierīcībām (norāde NOCHLEGI)

Ja nav naudas kempingam, bet gribas klīst pa pilsētu, parasti traucē soma. Ja pilsēta ir paliela, parasti autoostā, vilcienu stacijā vai vienkārši kādā lielveikalā būs somu glabātuve. Tomēr to cenas svārstās no 1 eiro par diennakti līdz pat 5 eiro, tur jau ir jāskatās, kā izdevīgāk.

Kur ēst

Vēlams neiepirkties mazos veikaliņos, bet mēģināt atrast lielveikalu, tādu kā mums Supernetto - viss stāv kastēs ,viss lēts (Bundžina konservētu pupiņu -0,20 eirocenti, alus skārdene 0,35 centi, gabals laba siera 0,75 centi. Ir arī lieli un padārgi lielveikali, bet lētie parasti ir vidēja izmēra. Tāpat pārtika parasti ir konservi. Francijā ir labi attīstīta konservu industrija -var nopirkt kāpostus vai pupiņas ar desiņām (0,8 kg par 1 eiro) un ēst, vai ko tamlīdzīgu, Itālijā tā nav, Vācijā vispār pārtika ir lētāka. Vienīgi iepērkoties nevajag aizmirst, ka ārā ir karsts un stopētājam līdzi nav ledusskapis, tas ir -nenopirkt par daudz, sieri ātri bojājas.

Mēs ņēmām līdzi katliņu - tādu var nopirkt Rīgā, Tallinas ielas zviedru armijas veikalā "Patriots" ar spirta degli, nav pārāk smags, neaizņem daudz vietas un maksā tikai Ls 4,5. Ēdiens gan nesilst pārāk ātri, bet tomēr silst un rīta kafija nav jāpērk par dārgu naudu. Ņēmām līdzi kafiju, tipa - "3 vienā", jo malto šādā veidā ir grūtāk iegūt. Grilspirtu pa ceļam var nopirkt lielveikalos vai sadzīves ķīmijas bodēs.

Vēl jāatzīst, ka ārzemēs reizēm noder Mcdonalds, lai arī Rīgā to nekad neapmeklēju. Ja ir akcija, tad cenas ir vienādas visur un hamburgers, kurš pie mums maksā 0,35 Ls, tur maksā tieši tikpat (0,5 eiro). Ja gribas ko siltu var apmeklēt ķiniešu ēstuves, tās tomēr ir pašas lētākās. Spānijā par 5 eiro bija trīs ēdieni. Arī tas nav lēti, bet salīdzinot ar pārējām cenām tur... Francijā var ēst kebabu ar piedevām - 3 eiro, bet piedevās ir frī kartupeļi un porcija milzīga. Ja Francijā dzer kafiju, tad parasti ūdens (vienkāršs ūdens no krāna karafē) tiek piešķirts tāpat, tikai jāpalūdz.

Cik ātri iespējams tikt uz priekšu

Vidējais ātrums mums parasti bijis virs 500 km dienā (divatā - puisis un meitene). Tas ir tad, ja brauc ar mērķi kaut kur konkrēti nokļūt, piemēram, mājās vai līdz okeānam. Bet tas ir vidējais ātrums, var būt tā, ka vienu dienu jūs muļļājaties 200 km un nākamajā dienā paņem labs šoferis un var aizbraukt ļoti tālu. Arī autostrāde ne vienmēr garantē ātru braukšanu, Vācijā mēdz gadīties milzīgi sastrēgumi, pa kuriem 10 km var vilkties stundu.

Vai nav jāmaksā ?

Skaidrs, ka nav jāmaksā un šoferi to arī saprot, ka naudu no stopētāja nedabūs. Tomēr var gadīties atsevišķas situācijas, piemēram, šoferis demonstratīvi piebrauc pie benzīntanka, apstājas un sāk čīkstēt, ka vajag benzīnu, bet naudas nav. Situācija nemaz nav patīkama, tādas, gan parasti gadās ar poļiem. Labāk godīgi pateikt, ka naudas nav un izkāpt. Nesen ar stopiem atbraucu mājās no Sanktpēterburgas, un Krievijā gan man šķita, ka labāk ir šoferi  uzreiz informēt, ka naudu viņam nedosi.

Ceļš zem kājām ir tikai smiltis, tikai sekas. Īstais ceļš ir sirdī, reizēm miglains, reizēm saulains, tomēr labi, ka gabaliņš no tā iznāk uz āru, tas ir vēl viens veids kā sajust to, kas sevī mīt. (L.Z)

Komentāri

Pievienot jaunu komentāru

3.26 Copyright (C) 2008 Compojoom.com / Copyright (C) 2007 Alain Georgette / Copyright (C) 2006 Frantisek Hliva. All rights reserved."