|
Ēriks Mednis ir vien no 80.gadu hipijiem. Dzejoļus un stāstiņus
raksta jau no agras jaunības, bet šī ir viņa pirmā publikācija. Kāpēc?
Varbūt tādēļ, ka viņš vairāk ir mūziķis nevis dzejnieks. Un vēl
viņš nevēlas, lai viņa dzejoļus labo. **
Ir dzimusi nakts
Kāds vīrs
Magonei pasaku stāsta
Par rasu - princesi
Un sabristām kājām.
Par zemi kurā grēks vēl nav dzimis
Par vārdu kas dejot māk
Un mūžīgo laiku kurš skaitīt neprot.
***
Sprāgst kristāla bumbas
Tik resnie pagonu vergi
Kā aklas
Apdzērušās ļurbas
Par visu to smīn
Jo tiem jau tīk
Kad cilvēki
Kā īsti varoņi krīt
Un smirdošā asiņu jūrā,
Kā Tīras pērles slīkst **
Košā mantijā ģērbies
Viņš bradā-bradā visu
Zemi, ļaudis un Tevi.
Kā sējējs tas sēj
Savus pelēkos sargus
Pa labi pa kreisi
Kā pāļvējs tas pļauj
Cilvēku dvēseles
Un kaudzēs kā sienu
Tās krauj
Pa plauktiem, pa plauktiem
Viss tiek krauts
Un lopu bari tikai Urrā kauc.
**
Tukšs -viss tik tukšs
Sveši ļaudis
Dvēseles aklas
Apstājies brīdis
Krusti -salauzti krusti
Vai tik tiešām viss ir izsmelts
Smadzenes pretrunā ar dvēseli un sirdi
Cik ilgi )
Harmonija pazudusi - laiks izkusis bezgalībā
Vai tik tiešām viss ir bijis veltīgi
Upuri, asinis, asaras, sāpes, ticība.
Nē, es neesmu ķēniņš Nebukadnecars
Prātu gan esmu zaudējis jau sen
Ja viss ir beidzies -kaut kas ir sācies
Kas ) Neredzu, nejūtu, nedzirdu
Kur Tu esi -Tu neredzamā, mistiskā dāma
Ko par paranoju dēvē.
**
Vēsts koši melnā samtā
tīta
Tiek pasniegta uz sudraba paplātes
Tik atliek pacelt galvu un nedaudz
dziāļk mūžībā
Laiks pagājis un dzīves peāļ·e
izžuvusi.
Kas padarīts )
Tik smiltis vien. Un lūk vēl viens
ar smīnu glūnu
Teic: sveiks es esmu klāt.
Kliegt, pārmest, lūgt, raudāt.
Par vēlu.
Šī vēsts gaidīt neprot.
**
Un kas par to
Ka akmeņi ripo
Un kas par to
Ka smiltis birst
Ir papīrs balts un tīrs
Tad jāsāk skaņas burt.
**
Es apgūlos saldā mierā
Starp Tavām vārda neizteiktām rindām
Kas bija tas
Vai čuksts Vai lāsts
Kuru izprast nevarēju
Vai varbūt kāds mirstīgs glāsts
Kurš neatāļva aizvērt dvēseles vārtus
Kas bija tas
Šis klusais miers-
Kas iešalca manā sirdī kā zvani
Kuri dvēseli pamodināt māk
Kas bija tas
Es neizpratu
Un tādēļ atvērās acis.
**
"Vai man tas ļauts"
Tu spārdies ar dūmiem
Apgūlies peldošā gultā
Aiz loga mašīnas
Kā eāļ¼ainas kastes brauc pūļiem
Bet tev vienalga -lai kauc- lai trauc
Vēl saldenu dūmu tu ievelc kāri
Un atjāj sirms večuks uz kamieļa lēna
" Dēls dus mierīgs" tas teic
" Tev steigties nav kur"
Tad atskan glāstoši asiņains akords
Kuru sadzirdēt gribēji sen
Tas maigi ievijies
Tavā sirds tuksnesī
Oāzi burvīgu ceļ.
Kāpēc es esmu šeit)
Vai man tas ļauts -
Vai tas nav grēks)
Tas viss tik debešķīgi jauks!
**
Tu pamodies no rīta
Ar zīmogu pierē
Viss sarakstīts bij jau
Tavā smadzeņu lentē
O, nepārmet man to
Nepārmet
Ka nevarēju saskatīt Tavu seju
Šajā saplēstajā dvēseļu spogulī
Bradā tik tālāk, Bradā
Ar Kaina zīmi pierē.
**
Tas izģērbies ir kails
Šis politiskais kaifs
Un acīs iespīdējies naids
Kā Lucifera smaids
Tik baigi
Tik baigi maigs
Kā nāves plikais vaigs
Šis dienišķi politiskais kaifs.
**
Iededz manī gaismu
Kad viss ir beidzies
Aizdedz sveci, kura ir nokūpējusi
Un tad tu redzēsi
Ka ir vērts
Vēl šo zemi sildīt
Tikai skaties ka pats neizdziesti
Ar Jūda sudraba grašiem pa zemi izmētātiem
Izslēdz gaismu
Un aizdedz sveci
Kad pēdējā nots ir noskanējusi
Kad viss ir beidzies
Izdedz manī gaismu.
**
Ar slapjām kājām
Pa baltiem griestiem
Manā dvēseļu dārzā
Tu iekāpi
Nestāvi durvīs
Ai nestāvi tajās
Cik grūti būs paiet pēc tam
Aizver durvis
Zaļajā pļavā
Aizver durvis
Baltajā tumsā
Aizver tās taču
Aiz sevis.
**
Ja tu tik ļautu
Par vēju es kļūtu
Kurš rietā sauli apciemot iet
Ja tu tik ļautu
Par lietus lāsi tuksnesī es kļūtu
Kura izsalkušām puķēm jaunu dzīvību
Prot dot.
Un lidojošu noti debess jumā būtu
Kura mūža dziesmu dungodama
Sadegtu un kristu
Pie tavām kājām saldiem sapņiem mirtu.
Ja tu tik ļautu.
**
Tu saules puķīte smalkā
Aiz lietus sarga slēpusies
Reiz naktī ziedējusi par rīta zvaigzni
Tapusi, un debess jumā ar Lielo Lāci
Uguns pilnā dejas solī
Par gaismu aklajiem nu kļuvusi.
**
Tu viji mākoņos sev ligzdu
Bet pelēkas vārnas
Grib dziļu domu tur perēt
Tu ietinies debess segā saldi dusot
Bet pelēkas vārnas apkārt tai lido
Tās grib tur atkal cītīgi perēt
Dziļi jo dziļo
Savu kārno lomu
No tevis zagto domu
Un nu tās arī vij
Vij no metāla klūgām
Tikai šoreiz būrīti sev.
**
Ir zināms viens
Apgrauzts līķis
Būšu rītā es
Un visi Dievi smies
Bet šodien paradīzes dārzā
Ar lielu kāri kluss un laimīgs
Plūcu ziedus aizliegtos
Kas grēks - ir piemirsies.
**
Mana māsa nakts
Lēnām aiziet
Aust rīts
Un kļūstu es akls
Ieslīd diena
Atlido feja
Tā kaut ko runāt sāk
Tad ieskatos
Bet tai taču nav sejas.
**
Mēs nedzirdam vairs kā ozoli sirmie
Mums padomu gudru sniedz
Un skaļi dziedāt tad sākam
Lai kurli paliktu uz mūžu
Mēs kliedzam, bļaujam, spārdāmies
Ar skaāļm mūzām aizbāžam sev ausis
Lai nedzirdētu patiesību sūro
Ko daba dāvājusi mums
Jo vienkārši ir bailes
Bailes no gudrā, sirmā klusuma
Kurš par grēkiem taviem un maniem
Krustā tika sists.
|
Literatūra un māksla 
un ziimeet lapaas sarkanas lielas
Louis Vuitton, il est l'un des plus remarquables de l'his...
Fashion bags are the need of sac burberry; it is a prev...
Always consider weather while choosing a bolsos chanel,...
link:http://www.hoganfanstore.com/ link:http://www.hoga...
link:http://www.fodboldstovler-nike.com/ link:http://w...
link:http://www.billigafotbollsskor.com/ link:http://w...
link:http://www.fodboldstovler-nike.com/ link:http://w...