1978.gadā savā ziņā sākās jauns posms, jo Latvijā izveidojās hipiju
vasaras nometne, kurā sabrauca ļaudis no visas PSRS. Tā pastāvēja līdz
vīzu režīma ieviešanai ar Krieviju 1993.gadā.
1978.gadā radās doma organizēt vasaras nometni
Igaunijā, atbrauca ļoti daudz cilvēki no visas PSRS. Tomēr jau tajā
pašā vakarā nometne tika izformēta, visi cilvēki vai nu saķerti vai
izklīdināti. Tad radās doma veidot nometni Latvijā, netālu Tallinas
šosejas, netālu no stacijas "Gauja" uz jūras pusi pie diviem maziem
meža ezeriņiem. Viens no idejas autoriem bija Mihails Bombins, kurš
pats par laiku, kad iepazinies ar hipiju idejām un sācis veidot nometni
saka: "Es pilnībā apzinājos, ka man ir noteikta svarīga misija, tas
protams kaut kādā ziņā ir smieklīgi, bet tas bija tieši tā."
Daži uzreiz aizbrauca uz Maskavu, uz Tallinu, ā»eņingradu, lai apziņotu
cilvēkus par jaunas nometnes tapšanu. Sākumā visi savācās nevis Gaujā,
bet Vitrupē, kāds dežūrēja pie ceļa, lai ar autostopu braucošie zinātu,
kur jākāpj ārā. Pēc divām nedēāļm notika pārvākšanās uz Gauju. Tas bija
1978.gada jūlijs un augusts.
Šādas nometnes turpmāk tika organizētas katru gadu, pareizāk gan būtu
teikt, ka vēlāk vairs neviens tās speciāli neorganizēja, nometnes bija
stihiskas, cilvēki vienkārši brauca.
Cilvēku skaits mainījās, vidējais skaitlis bija 150 -200, lielāks
cilvēku skaits sapulcējās uz Jāņiem, jo bija zināms, ka tie ir latviešu
nacionālie svētki. Pa visu vasaru kopējais skaitlis varēja sasniegt
2000 cilvēku. Bieži vien rudenī skaitīja nometnē pabijušos, un skaitīja
tikai tos, kuri vismaz vienu nakti ir nometnē palikuši.
Jau no pašiem sākumiem notika mēģinājumi nometnes izklīdināt, 1978.gadā
atsūtīja apsardzes iekšlietu pulku no Valmieras ar automātiem, uz brīdi
nometne tika izklīdināt. Pēc pulka aiziešana tā atkal atjaunojās vai nu
tur vai kādā citā vietā. Acīmredzot šī izdzenāšana nebija īsti
nopietna. Nebija tāda īsta iemesla, lai nometni izdzenātu un cīņas
metodes bija samērā miermīlīgas - sākumā tika teikts, ka nometne
atrodas armijas daļas teritorijā, kā vēl vienu iemeslu minēja
aizliegumu postīt dabu, uzstādīja speciālas aizlieguma zīmes utt. Katru
reizi bija kāds cits iemesls un līdzekļi lai to mēģinātu izklīdināt -
mežsargi , VDK, mēģinājumi atrast aizliegto literatūru, narkotikas. Tā
rezultātā 1984.gadā nometne no Gaujas pārcēlās uz Lilasti, bet tās abas
praktiskai neatšķīrās viena no otras. Gar jūras malu regulāri braukāja
tanki, bet tie nometnes iedzīvotājus netraucēja, jo veica tikai tanku
motoru pārbaudes.
|
I think that to get the loan from creditors you must have...
Кстати, в Лиласте можно тоже ез...
Ну, посмотрел, как у вас там при...
kāds zin kur atrast karaoke šai dziemai? :d
I had a desire to begin my own business, nevertheless I d...
Būtu jau labi, bet es par tādu uzinu tikai tagad. un, k...
Прикольное видео! Спасибо! ПОн...