Uzskati, kas plašāku izpausmi guva 60. gados, nebija radušies pēkšņi, par 60. gadu kontrkultūras priekštečiem uzskatāma bitņiku paaudze (Beat generation). Tā bija relatīvi neliela rakstnieku un studentu grupa piecdesmitajos, kas sevi sauca par paaudzi, tā norādot uz savu nozīmīgumu un salīdzinot sevi ar Zudušo paaudzi, un sludināja jauna virziena sākumu. Pēckara laikā bitņiki bija viens no spēkiem, kas sāka apšaubīt tradicionālās vērtības un sāka nošķirties no vairākuma.  Viņi bija bohēmiski brīvdomātāji, kas atbalstīja spontānu, dažkārt haotisku kreativitāti un dzīvesveidu, un viņus var uzskatīt par pirmo subkultūru. 

Slavenākie bītniku paaudzes rakstnieki ir Džeks Keruāks, Alens Ginsbergs un Vilijams Buro. Tomēr viņi nebija pirmie, kas nodarbojās ar spontānu rakstību un pašizpaudās, atsakoties no jebkādas kontroles, viņi iespaidojās no Volta Vitmena un Marsela Prusta darbiem. Tāpat gan tā laika mūzikā, gan tēlotājmākslā bija vērojamas līdzīgas tendences, piemēram, komponistaDžona Keidža darbos un Roberta Raušenberga gleznās un montāžās.

Bitņiku paaudzes fenomena ietekme uz Rietumu kultūru neaprobežojās tikai ar ietekmi uz māksliniekiem un rakstniekiem. Viņu iespaidā radās interese par eksperimentiem ar dzīvesstilu, tai skaitā ar seksu un narkotikām, un sāka apšaubīt autoritātes, kas, savukārt, kalpoja par pamatu pret karu vērstajiem protestiem. Bitņiku paaudzes uzskati iespaidoja visas turpmākās atbrīvošanās kustības, narkotiku lietošanas izplatību, interesi par Austrumu reliģijām un ekoloģiju.

Hipiji- spilgtākie kontrkultūras pārstāvji

Visspilgtākie 60. gadu kontrkultūras pārstāvji bija t.s. hipiji, kas atbalstīja komunālu vai klejotāju dzīvesveidu, kritizēja korporatīvo nacionālismu un Vjetnamas karu, interesējās par Budismu, Hinduismu un Amerikas iezemiešu reliģisko kultūru un, kopumā ņemot, konfliktēja ar tradicionālajām Rietumu pasaules vidusšķiras vērtībām. Viņi uzskatīja paternālistisko valdību, korporatīvo industriju un tradicionālos sociālos tikumus par vienotu valsts pārvaldes mehānismu, kam nebija nekāda patiesa pamatojuma . Termins "hipijs", kas radies no vārda "hipster" (hipsters(angļu val)- gurnbikses), pirmoreiz tika lietots presē 1965. gadā, to attiecinot uz jauno bohēmiešu paaudzi.

Hipijiem bija raksturīgas kopīgas ārējas iezīmes- garāki mati un vīriešiem garākas un pilnīgākas bārdas nekā toreiz bija ierasts. Daudzi cilvēki, kas nepiederēja pie kontrkultūras, uztvēra garos matus kā apvainojumu to paustā dumpinieciskuma dēļ, uzskatīja tos par nehigiēniskiem, nepiedienīgiem un vīriešiem pārāk sievišķīgiem vai arī tāpēc, ka tie neatbilda ierastajām kultūras normām. Hipiji valkāja spilgtas, krāsainas netradicionāla stila drēbes- uz gurniem noslīdējušas bikses, batikotus kreklus, zemnieku stila blūzes un indiāņu stila apģērbu .

Mūzika bija neatņemama hipiju kultūras sastāvdaļa- viņi klausījās noteikta stila mūziku kā, piemēram, psihodēlisko roku- The Grateful Dead, Jefferson Airplane, Janis Joplin, Sly & The Family Stone. Mājās, sanākot kopā draugiem, un dažādos brīvdabas pasākumos tika spēlēti dažādi mūzikas instrumenti, visbiežāk ģitāra.

Novēršoties no Rietumu kultūras, hipiji pievērsās Austrumiem. Rietumiem raksturīgo kaujiniecisko garu, kas virzīja cilvēkus uz iekarojumiem un potenciāliem postījumiem, viņi gribēja aizstāt ar garīgumu un transcendentālo. Hipiji iespaidojās no Gandija un Mārtina Lutera Kinga, pievērsās Āzijas misticismam un metafizikai, kā arī pirms kristietības pastāvošajām mitoloģijām- Amerikas indiāņu un seno ēģiptiešu, tāpat interesējās par Eiropas pagānu filozofijām. Viņi mācījās no budistiem, indiāņu guru, šamaņiem, raganām un jogiem un novērsās no Aristoteļa un kristietības pasaules duālisma .

Viena no negatīvajām hipiju kultūras sastāvdaāļm, kas bieži tiek uzskatīta arī par vienu no galvenajām, bija narkotiku lietošana. Tomēr, kaut gan daudzi no hipijiem tiešām lietoja tādas narkotikas kā marihuānu un LSD, bija arī liela daļa, kas bija pret to. Pēc aptuveniem aprēķiniem laika posmā no 1965. līdz 1975. gadam 10-30 miljoni ASV iedzīvotāju bija lietojuši LSD vidēji sešas reizes, turklāt tā lietošana bija populāra visos sabiedrības slāņos. LSD bija moderns, eksotisks un ekstātisks, bet arī bīstams- tas varēja radīt sāpes un psiholoģisku sabrukumu, pat novest līdz pašnāvībai, taču bīstamai dzīvei bija sava aura . Narkotisko vielu lietošana bija veids, kā paplašināt apziņu, nojaukt prātā pastāvošās robežas, nonākot citā realitātē un tā izvairoties no pastāvošās.

Lai gan hipiji ir saistīti ar piedalīšanos protesta kustībās pret Vjetnamas karu un piedalījās gājienos, kas iestājās par mieru un pilsoņu tiesībām, biežāk viņi savu protestu izrādīja, nošķiroties no sabiedrības lai īstenotu pārmaiņas, pēc kā viņi ilgojās, un caur to mainītu sabiedrību . Daudzi no viņiem izveidoja kopienas, lai dzīvotu tik tālu no pastāvošās sistēmas, cik iespējams . Pārcelšanās uz dzīvi laukos, alternatīvu enerģijas avotu izmantošana un organiskā lauksaimniecība sākotnēji bija politiska protesta izpausmes .

Par 60-to gadu ASV hipiju kustības epicentru tiek uzskatīts Sanfrancisko pilsētas rajons Hait-Ešberija (The Haight-Ashbury), kas atrodas Haita un Ešberijas ielu krustojumā. Pirms hipijiem tā bija bītniku paaudzes pulcēšanās vieta. 60-os šis rajons kļuva saistošs hipijiem, jo tajā bija iespēja lēti īrēt viktoriāņu laika īpašumus. Dažkārt tas tika saukts arī par Hašberiju (hash(angļu val)- hašišs), jo bija ieguvis nelegālās narkotiku kultūras centra reputāciju .

Savu uzplaukumu hipiju kultūra sasniedza 60-to gadu beigās un it īpaši 1967. gada vasarā, kas tādēļ tiek dēvēta par "Mīlestības vasaru". Šajā vasarā Hait-Ešberijā ieradās aptuveni 100 tūkstoši jauniešu, kam sekoja neskaitāmi reportieri, kinoļaudis, FIB aģenti, slepenpolicija, narkomāni un aptuveni 100 tūkstoši tūristu, lai viņus vērotu. Pateicoties "Mīlestības vasarai", hipiju uzskati sāka izplatīties pa visu pasauli .

Komentāri

Pievienot jaunu komentāru

3.26 Copyright (C) 2008 Compojoom.com / Copyright (C) 2007 Alain Georgette / Copyright (C) 2006 Frantisek Hliva. All rights reserved."