Rastafariānisms ir jauna, 20.gadsimtā veidojusies reliģija un tajā pašā
laikā tās aizsākumi meklējami pirms apmēram 400 gadiem, laikā, kad
Amerikas atklājēji un iekarotāji baltie cilvēki saprata, ka
jaunatklātajā zemē trūkst darbaroku. Tad aizsākās Āfrikas nēģeru
"Babilonas gūsts" - viņus saķēra un jau kā vergus veda ar kuģiem uz
Ameriku. Liels nebrīvo tirgus un "pārkraušanas" punkts bija Jamaikas
salā.
20.gadsimta sākumā tieši šeit melnādaino iedzīvotāju aizsākās rastafari
reliģija, kura mūsdienās izplatījusies gandrīz visā pasaulē.
Tomēr galvenā rasatafari ideja pastāvēja jau kopš pirmajām verdzības
dienām - tā bija āfrikāņu cerība atgriezties dzimtenē. Šī kustība ietvēra un ietver dažādus grupējumus, tādēļ grūti pateikt
vai tā ir vairāk reliģioza, filozofiska vai politiska. Paši
rastas jeb rastamani, kā sevi dēvē rastafari piekritēji, uzskata to par
visas dzīves pieredzes apvienojumu, aktīvu mēģinājumu iemiesot
dzīvē dieva Dža gribu.
Pirmais pravietis
Sākotnējais kustības iedvesmotājs bija Markus Gevri (Marcus Garvey)
- viens no 20.gadsimta sākuma ietekmīgākajiem melnādaino
līderiem, kurš iestājās par ASV un Karību salu nēģeru atgriešanos
Āfrikā, vēsturiskajā dzimtenē. 1914.gadā Gervi izveidoja vispasaules
organizāciju, lai uzlabotu melnādaino stāvokli (Universal Negro
Improvement Association). Savos rakstos un grāmatās viņš aicināja savus
tautas brāļus atgriezties senču dzimtenē, atteikties no svešās
kultūras, lepoties ar savu rasi un savu pagātni. Visai mūsdienu
civilizācijai viņš piedēvēja āfrikānisku izcelsmi. Pats būdams
melnādainais katolis, Markus Gervi izvirzīja oriģinālu ideju pasludinot
Kristu, Ādamu un citus svētos par melnādainajiem. Viņa vadībā
organizēja arī jaunu baznīcu, tā saukto ortodoksālo jeb gerverītu
baznīcu.
Tomēr rastafari kustības vēsturē viņš palicis kā Dieva iedvesmots
pravietis -Gervi sludināja, ka no Āfrikas nāks varens valdnieks, kurš
nesīs taisnīgumu visiem pazemotajiem un trimdā izdzītajiem. Jāpiebilst,
ka šajā laikā Jamaika vēl aizvien bija britu kolonija un brīvība
melnādainajiem eksistēja tikai formāli.
Melnādainie izraelīti
Melnie vergi bieži sajuta savas verdzības līdzību ar senebreju likteni
un savu verdzību Amerikā salīdzināja ar senebreju "Babilonas gūstu ".
Tomēr attieksme pret ebrejiem bija dažāda. Daļa sajuta savu likteni
vienotu ar ebreju tautas likteni, citi turpretim pasludināja sevi par
īstiem ebrejiem un uzskatīja, ka ebreji piesavinājušie izredzētās
tautas statusu un īstā izredzētā tauta ir āfrikāņi, līdz ar to
pieņemot, ka ebreju vēsture, kura stāstīta Bībelē, patiesībā ir
āfrikāņu vēsture un Etiopija - īstā Ciāna. Par grēkiem izraelīti ir
notiesāti un izsūtīti - pirāti viņus aizveduši uz Ameriku (Babilonu).
Bet Dievs jau sen ir piedevis savai izredzētajai tautai un drīz tā
varēs atgriezties Ciānā, kura citiem pazīstama kā Adisabeba, Etiopijas
galvaspilsēta. Āfrika, Etiopija ir melnā cilvēka Paradīze, savukārt
Amerika - viņa elle, "Babilona". Balto cilvēku baznīca ir "Babilonas"
ierocis, lai apmānītu melnādainos.
Tā kā melnādainie bija pārliecināti, ka cilvēki ir izkropļojuši
Bībeles mācības jēgu, sākās meklējumu "restaurēt" Bībeli. Rezultātā jau
1924.gadā. parādījās "Holy Pibi" - okulta Bībele, par kuru stāstīja, ka
tā pārtulkota no sen zudušas valodas. Tajā stāstīts par "Babilonas
gūstu", ar to saprotot melnādaino verdzību rietumos, kā arī pareģota
Babilonas nopostīšanu un "melnādaino izraelītu" atgriešanās Āfrikā.
Dža atnākšana
 | | Haile Selasjē |
1930.gada 2.novembrī Afrikā, Etiopijas tronī kāpa Ras
(etiopiešu valodā "princis", "karalis") Tafari Makkonens. Viņš kļuva
karali par Haili Selasjē I. Daudzi jamaikieši viņa kronēšanu uztvēra kā
Markus Gervi pareģojuma piepildīšanos - Etiopija bija pieminēta Bībele,
tā sekmīgi turējās pretī koloniālismam un Amerikas melnādaino apziņā
ieņēma svarīgu vietu, tādēļ arī veidojās šāda pārliecība. Rastas
atcerējās, ka Gervi, aizbraucot uz ASV 1916.gadā, ilgi pirms Hailes
Selasjē kronēšanas teica : "Vērsiet savus skatienus uz Āfriku,
tur tiks kronēts melnādainais karalis, viņš būs glābējs."
Trīs jamaikiešu gaišreģi - Leonards Houels, Džozefs Nātaniels Hiberts
un Arčibalds Danklijs vienlaicīgi un neatkarīgi viens no
otra paziņoja, ka Haile Selasjē ir dzīvais Dievs Dža (Jahve) .
Etiopijas imperatorā rastamani saskatīja arī Gervi solīto cīnītāju par
melnādaino tiesībām un repatriācijas uz dzimteni, uz Apsolīto
zemi,vadītāju.
Etiopijas karaļa kronēšanas gadu līdz ar to uzskata arī par rastafari kustības sākuma gadu.
Interesanti, ka pats Markus Gervi nebija Hailes Selasjē pielūdzējs un
rastamanus uzskatīja par trakiem fanātiķiem. Savukārt viņi vienalga
cienīja un godāja Gervi uzskatīja, ka viņš ir Jāņa Kristītāja
reinkarnācija un kādreiz viņš atgriezīsies Jamaikā kopā ar Hailes
Selasjē sūtītajiem kuģiem, kuri vedīs melnos atpakaļ uz viņu dzimteni.
Viņi piedeva viņam atceroties, ka arī Jānis Kristītājs šaubījās par
Kristu.
Rastafari sākumi
Periodu no 1930. - 1933.gadam var nosaukt par kustības inkubācijas
periodu. No 1930.gadam līdz 60.gadiem rastafari bija lokāla, samērā
rasistiska jamaikiešu reliģiskā kustība, ar niecīgu ārējo
ietekmi.
Rastas nešaubīgi ticēja Hailes Selasē dievišķīgumam un tam, ka
viņš grib atgriezt melnos no Jaunās pasaules Āfrikā. Vēlāk attīstījās
arī mistiska repatriācijas interpretācija, tomēr skaidrs, ka agrīnie
rastamani patiešām gaidīja burtisku atgriešanos dzimtenē, Āfrikā.
Tas sākotnēji piešķīra rastafari politisku nokrāsu -visi rastamani bez
izņēmuma gribēja pēc iespējas ātrāk doties uz Etiopiju. 20.gadsimta
30.gadu rastafari lozungs skanēja šādi: "Atlaidiet manu tautu!
".Vēlāk rastamanu vidū radās sarūgtinājums, jo šī vēlēšanās netika
apmierināta.
Šajā laikā vienu no spēcīgākajiem grupējumiem nodibināja Leonards Hauels
(Leonard Howell), kurš bija daudz braukājis pa pasauli, piedalījies
kara Ganā un zināja vairākas āfrikāņu valodas. Viņš 1933.gadā
noformulēja sešus principus, kuri ilgu laiku bija rastafari vadmotīvi :
1) naids pret balto rasi;
2) absolūta melnās rases pārākumu;
3) atriebība baltajiem par viņu ļaundarībām
4) Jamaikas oficiālo varas iestāžu un valdības neatzīšana un cīņa ar tām
5) gatavošanās, lai atgrieztos Āfrikā;
6) Haile Selasjē I kā augstākā būtne.
Dažus gadus vēlāk Haules kopā ar saviem sekotājiem apmetās grūti
sasniedzamā vietā kalnos netālu no Jamaikas galvaspilsētas Kingstonas
un izveidoja tur nelielu kopienu, kuru nodēvēja par "Pinaklu" (angl.
Pinnacle - smaile, kalngals). Šī rastafari minvalstiņa, kurai ik pa
laikam bija sadursmes ar policiju, pastāvēja līdz 50.gadu vidum, tad
policija to iznīcināja pavisam un Hauela sekotāji pārcēlās uz
Kingstonas nomali, tādējādi no separātiskas lauku kustības
pārvērsdamies par sava veida pilsētas geto.
50.gadu beigās un 60.gadu sākumā notika dažādas sadursmes starp
rastamnaiem un britu armiju. Pateicoties tām rastafari ieguva samērā
plašu, bet negatīvu popularitāti pasaulē. Labvēlīgākas atsauksmes
parādījās dažus gadus vēlāk pateicoties rastu izpildītajai mūzikai -
regejam, ar to arī beidzās klasiskais izolācijas periods un
rastafariānismam sākās ziedu laiki.
Hauela izvirzītos principus ar laiku nomainīja citi, daudz humānāki, rastas radīja specifisku mītu un rituālu kopumu:
-Rastām aizliegts kropļot cilvēka ārējo veidolu - nedrīkst skūties, tetovēties, vai kā citādi pārveidot savu ķermeni;
-Vēlams ievērot veģetārismu, tomēr šad tad var ēst gaļu, izņemot cūkgaļu un moluskus.
- Pakļauties tikai Dža un nevienam citam dievam, bet ar cieņu izturēties pret visiem ticīgajiem;
- Mīlēt un cienīt cilvēku brālību, tomēr pirmajā vietā turot Hama dēlus;
- Izvairīties no skaudības, greizsirdības, apmāna, atkarības, zvēresta laušanas, nodevības;
- Atraidīt "Babilonas" kārdinājumus un tās sūtņus;
- Rastas ir aicināti pasaulē radīt kārtību, kas balstās uz brālību un mīlestību;
- Rastas turas pie seniem Etiopijas likumiem.
Rastas uzskata, ka patiesību nevar iepazīt tikai ar cilvēka spēkiem.
Izpratne var nākt tikai ar Dieva Dža palīdzību. Saite ar Dievu ir
katram cilvēkam. Rastām ir svarīgs nepastarpināts kontakts ar Dievu. Šo
principu izsaka vārdi "Es un es" ( angl. I and I). to var
saprast apmēram tā "Es dieva klātbūtnē". Dža klātbūtne visās darbībās
ir vienlīdz svarīga, tādēļ lūgšanām un pateicībām Dievam nav speciāli
noteikts laiks un vieta. Dža ir vienmēr kopā ar cilvēku.
Dzīvais Dievs viesojas Jamaikā
Ko par to visu domāja pats dzīvais Dievs Dža jeb Haile Selasjē I ?
Ir izplatīts viedoklis, ka viņš neko nav zinājis par šo reliģisko
kustību, kura viņu pašrocīgi iecēlusi Dieva godā, tomēr, fakti to
apstrīd.
60.gados rastafari kustība pieņēma tādus apmērus, ka koloniālā vara
sāka uztraukties. 1966.gadā Jamiakas valdība, lai novērstu sociālo
krīzi un nostiprinātu attiecības ar Etiopju uzaicināja ciemos Haili
Selasjē I.
1966.gada 21.aprīlī Haile Selasjē ieradās Kingstonā, Jamaikas
galvaspilsētā un viens no viņa mērķiem bija tikties ar rastafari
līderiem. Jau lidostā viņu sagaidīja baltos apģērbos tērpti rastamani
kuri skandēja : "Slava Dāvida dēlam".
Šī sastapšanās ir leģendām apvīta un faktiskās detaļas ir zudušas.
Stāsta, ka Haile rastafari vecajiem devis padomu palikt Jamaikā, tomēr
apsolījis jamaikiešiem, kuri ieradīsies Etiopijā piešķirt tur nelielus
zemes gabalus. Tomēr šo iespēju izmantoja tikai nedaudzi jamaikieši
pārāk dārgo transporta izdevumu dēļ. Etiopija un Haile Selasjē savu
nozīmi rastamanu acīs nezaudēja - viņiem tā palika garīgā dzimtene. Ja
nav iespējams atgriezt savu ķermeni dzimtenē, tad svarīgi ir
saprast, ka gars ir neatdalāms no dzimtās zemes, arī tā var gūt mieru.
1975.gadā Etiopijas karalis Haile Selasjē nomira, bet kustība
tādēļ nebeidzās. Daļa rastu neticēja viņa nāvei, citi uzskatīja, ka
viņš iemiesojies ideālā miesā.
Rastafari simboli
 | | Etopijasa karoga modifikācija |
Viens no svariīgākjiem rastafari simboliem ir Etiopijas
karogs un tā krāsas- sarkans, zaļš, dzeltens. Sarkanais simbolizē
asinis, ko melnādainie izlējuši svešās zemēs. Dzeltenā krāsa simbolizē
mājas, atgriešanos Dzimtenē, zaāļ krāsa savukārt stāsta par Etiopijas
skaistumu. Etiopijas karoga centrā atrodas lauva, kurš vienlaicīgi
simbolizē gan Etiopijas varenību, gan Haili Selasjē I. Nozīmīga ir arī
melnā krāsa, tā simbolizē daļas rastamanu ādas krāsu.
Daudzi rastamani nēsā dredus -īpaši saviāļtus, pinkainus matus, kuri
simbolizē gan āfrikāniskās saknes, gan lauvas krēpes. Leģenda vēsta, ka
dienā, kad pienāks pasaules gals, Dža pēc drediem pazīs savējos un
sagrābis aiz matiem, izglābs. Pašlaik populāros dredus agrīnajā periodā
nēsāja vēl samērā maz. Pēdējie pētījumi vēsta, ka sākotnējā
periodā dredus nēsājuši askētiska rastafari virziena pārstāvji,
kuri dzīvoja bezlaulībā ar puritāniskiem likumiem un protestēja
pret pagānisma atliekām rastafari kustībā - sākotnēji rastu vidē bieži
tika turpinātas dažādas āfrikāniskās reliģiskās prakses, piemēram
saistītas ar vudu.
Rastamaniem mūsdienās ir vairākas svētku dienas -
6. februāris - Boba Mārleja dzimšanas diena;
23.jūlijs - Hailes Selasjē I dzimšanas diena;
2. novembris - Hailes Selasjē I kronēšanas diena
Dzīvesveids
 | | Mūsdienu rastamans Crazy no Maskavas |
"Klasiskie" rastas dzīvoja un arī tagad dzīvo tuvu pie dabas
vidū, ciematos. Dažas rastamanu kopienas ir sadalītas pa dzimumiem un
atgādina klosterus, bet lielākā daļa rastu dzīvo parastu dzīvi,
neattālinoties no sabiedrības. Parasti šie ciemati veidoti pēc
Rietumāfrikas ciematiņu parauga.
Rastamani piekopj samērā askētisku dzīvesveidu un bieži vien ievēro
īpašu ēšanas sistēmu "Ital". Ar to saprot dabīgu, tīru ēdienu bez
sāls, bez ķīmiskām pārtikas piedevām. Rastas uzskata, ka ir ļoti
svarīgi savu ķermeni nepiesārņot ar svešām vielām, tādēļ, piemēram,
bieži vien negatavo ēdienu alumīnija katlos, lai kāda metāla daļiņa
kopā ar ēdienu nenonāktu organismā.
Viņi neēd gaļu, nepīpē tabaku, nelieto alkoholu un narkotikas.
Marihuāna netiek pieskaitīta pie narkotikām. Liela daļa rastamanu
skolotāju aizstāv marihuānas kontrolētu pīpēšanu, jo uzsver, ka tā
palīdz nodarboties ar meditāciju. Rastamanam marihuānas pīpēšana ir
reliģisks akts, nevis vienkārša apreibināšanās. Rastas uzskata. Ka
pīpējot marihuānu iespējams saprast patiesību, kas rakstīta Bībelē, bet
daudzo izkropļojumu dēļ tagad slēpta mūsu acīm. Viņi apgalvo, ka
saskaņā ar ticējumi, pirmais augs, kas izaudzis uz ķēniņa Zālamana kapa
bijusi tieši marihuāna - "gudrības zāle".
Ēdienu rastas uzskata par vienu no veidiem, kas cilvēku vieno ar dabu,
kā arī par sava veida medicīnu. Ortodoksālie rastas ir stingri
veģetārieši, kuri atsakās arī no zivīm. Pieņemts, ka ēdienā var lietot
tikai tādu zivi, kura nav garāka par 25 centimetriem, lielākas
zivis skaitās "Babilonas", balto cilvēku pārtika. Rastas nedzer arī
pienu un kafiju, bet vāra tējas no dažādām zālītēm un saknītēm.
Puķu bērni un regejs
 | | Bobs Mārlejs |
Ap 1965./1966.gadu pieauga Rietumeiropas jauniešu sociālā
apziņa. Džona Kenedija nāve, karš Vjetnamā, bezdarbs jauniešu vidū
radīja krīzes sajūtu valstī un noveda pie vērtību pārvērtēšanas.
Paaudžu konfrontācija pieņēma daudz asāku raksturu.
60.gadu beigas - tas bija tāds īpašs skurbuma laiks- jaunu ideju,
bohēmas, prieka, mīlestības laiks. Lielu atsaucību ieguva arī
kristietība, hinduisms un budisms, kā arī rastafari -reliģijas un
kustības, kuras sludināja labdarību un mīlestību.
Šajā laikā, 1968.gadā Vernons Haringtons (Vernon Carrington
)izveidoja pašu lielāko no rastafari kopienām- "Izraēlas
divpadsmit ceļi". Šo kopienu mēdz salīdzināt ar ā¶rišnas apziņas
biedrību". Kopienas pārstāvji uzskatīja, ka Haile Selasjē nav vis
Jahve, bet visā savā godībā atgriezies Jēzus Kristus, ir notikusi Jēzus
otrreizējā atnākšana. Viņi guva popularitāti, īpaši regeja izpildītāju
vidē 70.gados.
Tieši "Divpadsmit ceļu "idejas izplatījās ārpus Āfrikas un
saistīja arī balto jaunatni, īpaši hipijus. Baltie rastamani domu par
atgriešanos uztvēra kā alegorisku cerību par visu tautu vienotību un
atgriešanos pie dabiskuma.
Neapšaubāmi rastafari izplatīšanos veicināja arī šai kustībai
raksturīgā mūzika - regejs. Regejs ir veltīts dievam Dža. 60.gadu vidū
par jaunu rastafari pravieti un sludinātāju kļuva regeja grupas "The
Wailers" līderis Bobs Mārlejs. Regeju Bobs Mārlejs raksturoja kā visas
pasaules gaišo ļaužu vibrācijas.
Viņa vārdi : "Aizver acis un ieskaties sevī. Vai tu esi apmierināts ar
to kā dzīvo? Mēs zinām uz kurieni ejam un zinām no kurienes
nākam, mēs ejam prom no Babilonas uz savu senču zemi.", kļuva par
rastamanu devīzi.
Mūsdienās rastafari kustība ieņem pacifistisku pozīciju.
Jauniešu vidū ir izplatīti rastafari kustībai raksturīgi dredi, tomēr
ne visi to nēsātāji ir rastas, drīzāk dredu nēsāšanu var raksturot kā
modes parādību.
Rasatafari reliģijā atspoguļojās afrikāņu diasporas vēsture, reliģiskās
herēzes, garīgās atbrīvošanās problēmas un rokmūzikas vēsture. Tā nav
tikai reliģija, bet arī dzīvesveids. Rastafari nerunā tikai par
reliģiju, bet arī par globālām problēmām.
Kā kļūt par rastafari
Pirmais un galvenais - uzvarēt "Babilonu" sevī, atbrīvoties no
aizspriedumiem, kurus ielikusi "Babilona". Jāzina, ko jūs patiešām
vēlaties, tad tas tā būs, jo Dža nekad neatstās jūs ja jūs ko patiesi
gribēsiet. Ne velti viena no rastafari devīzēm ir : "Dža dod mums
visu!" Dža gribas iepazīšana ir visa apkārtējā patiesa izprašana
saprašana. Labi attiecas pret brīvdomību. Rastamani bieži ir
brīvdomātāji un uzskata, ka cilvēkam pašam jāizvēlas kam ticēt. Tāpēc
jums nav burtiski jāuzsver viss, kas šeit rakstīts.
Jāuzsver, ka lielākā daļa rastu ir filozofiski un reliģiski domātāji,
nevis narkomāni, kuri truli paklanās afrikāņu despota attēlam avīzē.
|
Citas subkultūras 
; "Haile Selasjē")
; "Etopijasa karoga modifikācija")
; "Mūsdienu rastamans Crazy no Maskavas")
; "Bobs Mārlejs")
. iesaku izlasīt..........
I think that to get the loan from creditors you must have...
Кстати, в Лиласте можно тоже ез...
Ну, посмотрел, как у вас там при...
kāds zin kur atrast karaoke šai dziemai? :d
I had a desire to begin my own business, nevertheless I d...
Būtu jau labi, bet es par tādu uzinu tikai tagad. un, k...
Прикольное видео! Спасибо! ПОн...